Piespied sevi nemanāmi novērsties un pasmaidīt

Zvaigžņotā naktī pie jūras es sēžu.
Pie Melnās,
ne pie savas Baltijas.
Ne sejas, ne runas,
ne izjūtas ir īstās,
tik zvaigznes vien tās pašas,
kas mājās
Ne gluži tīk,
bet nav jau arī tik slikti.
Tomēr – kas ir tas,
kas sirdi moka
un naktīs neļauj miegā slīgt?