Piespied sevi nemanāmi novērsties un pasmaidīt

Zagšu Tavus vārdus

Un zīmēšu ap tiem apļus.

Lai tumšās naktīs,

Uz mājām pavada tie pa taisnāko ceļu.

Zagšu Tavus vārdus

Un līmēšu tos pie sienas.

Būs mums pašiem sava vārdnīca

Un neviens mūs netraucēs.

Mani biedē tas,
Cik ļoti es nezinu kā būs.
Rīt, parīt vai pēc gada,
Varbūt Tevis vairs nebūs.
Varbūt arī manis.

    Gaidu to dienu,
Kad vairs nebīšos,
Jo zināšu – Tu būsi mūžīgi.
Tu un es.