-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
Pulksten trijos naktī
Tu sēdēji krēslā un šūpoji kājas,
Tu stāstīji man stāstu par to kā brauci uz Lionu.
Pulksten četros naktī
Tu sēdēji krēslā un šūpoji kājas,
Tu stāstīji man stāstu par to kā vedi ganīties govis.
Pulksten piecos no rīta
Tu sēdēji uz palodzes
Un klausījies manu stāstu par to kā būvēju pilis.
Pulksten sešos no rīta
Tu gulēji gultā ar sakrustotām kājām
Un stāstīji cik laimīgs Tu esi.
Pulksten septiņos no rīta
Istaba bija tukša,
Un Tu biji aizgājis.
Pulksten astoņos no rīta
Es sēdēju krēslā un nešūpoju kājas,
Es klausījos klusumā.
Pulksten deviņos no rīta
Pulkstenis patiesībā bija četri pēcpusdienā.
Pulksten desmitos no rīta
Es apgūlos gultā
Un sapratu, ka tas bija pēdējais stāsts.
4:41
Ļaujiet man dzīvot starp pekli un rozēm,
Ļaujiet dvēselei manai būt brīvai!
Tā grib beidzot svabada kļūt
Negrib tā satikt vairs jūs.
Ļaujiet tai lidot, peldēt un skriet,
Ļaujiet tai, kur vēlas, iet.
Tā grib bēgt un ardievas teikt,
Neatgriezties un dzīvi sveikt!
Patoloģiska kļūme tā negrib vairs būt,
Ļaujiet tai beidzot svabadai būt!
Atcerieties tikai vienu –
Kad aizies, tad nesatiksiet to vairs,
Tādēļ, lūdzu, spārnus ātrāk atdodiet tai!
1:59
Atstājiet mani! Ļaujiet man vienam būt!
Es zinu to dziesmu, ko dzied lapas, kad rudenī trūd.
Es zinu to ceļu, pa kuru dūmi debesīs zūd.
Atstājiet mani! Ļaujiet man vienam būt!
Atstājiet mani! Un ļaujiet man vienam iet!
Es zinu, cik skaisti pusnaktī pūce dzied.
Es kokus kā cilvēkus jūtu. Un tie mani kā koku jūt.
Atstājiet mani! Ļaujiet man vienam būt!
Es negribu ar jums ēst maizi un pacelt skanošas glāzes.
Kad man pār galvu aizlido dzērvju kāsis,
Es aizeju.
Kad es esmu viens, nekas manī nepazūd.
Atļaujiet man vienam būt!
Noņemiet no mana pleca savas rokas!
Lai paliek ar mani mana nelaime un mokas.
Man jāsaprot pašam, cik dziļi un kas manī trūd.
Ļaujiet man vienam būt!
Manu prieku ļaujiet satikt man ceļā vienam.
Es nebridīšu to braslu, pa kuru mēs visi brienam.
Es negribu uz jūsu striķa kā krekls starp krekliem žūt.
Ļaujiet man vienam būt!
Vai jūs zināt, cik grūti ar savām saknēm karot?
Vai jūs zināt, cik grūti no mana pumpura žuburos zarot?
Jūs es iegūšu pēc tam. Tagad gribu es sevi gūt.
Ļaujiet man vienam būt!
/Imants Ziedonis/
Piespied sevi nemanāmi novērsties un pasmaidīt 