Ļaujiet man dzīvot starp pekli un rozēm,
Ļaujiet dvēselei manai būt brīvai!
Tā grib beidzot svabada kļūt
Negrib tā satikt vairs jūs.
Ļaujiet tai lidot, peldēt un skriet,
Ļaujiet tai, kur vēlas, iet.
Tā grib bēgt un ardievas teikt,
Neatgriezties un dzīvi sveikt!
Patoloģiska kļūme tā negrib vairs būt,
Ļaujiet tai beidzot svabadai būt!
Atcerieties tikai vienu –
Kad aizies, tad nesatiksiet to vairs,
Tādēļ, lūdzu, spārnus ātrāk atdodiet tai!
1:59