Oktobris manā dzīvē ir ienesis pavisam jaunas vēsmas. Nezinu no kurām debespusēm šie cilvēki un šie notikumi ir atpūsti, bet zinu vien to, ka viss kopumā ir kolosāls! Cilvēki, kas katru dienu liek smaidīt un notikumi, kurus atcerēšos vēl ilgi. Šeit gan neesmu sen neko rakstījusi, bet tas droši vien tāpēc, ka savas izjūtas vēl neesmu spējusi ietērpt vārdos. Nenoliegšu, ka esmu mēģinājusi, bet neviens vārds neskan pareizi. Šķiet, neviens vārdu savienojums neatspoguļo to īsto emociju.
Tu pat iedomāties nevari cik daudzas reizes es te tikko rakstīju garus penterus un dzēsu nost. Un atkal rakstīju. Un atkal dzēsu. Bet kā jau minēju, neviens vārds un teikums neskan īsts. Sanāk vien vienas vienīgas banālas klišejas. Tādēļ atstāšu savu emociju izklāstu kādam citam vakaram. Tad varbūt tie vārdi mīsies kaut kā kopā. Sanāk, ka vienīgais šī ieraksta labums būs zemāk redzamā dziesma. He.
Piespied sevi nemanāmi novērsties un pasmaidīt 