Cīņā starp prātu un sirdi uzvarēja kaut kāds stulbs vidusceļš. Tāds pilnīgi nekāds. Reiz bija laiks, kad prāts dominēja. Tad bija labi. Nekādas muļķības netika sastrādātas. Tomēr biju ieslīgusi nelielā stagnācijā. Vismaz sirds tā uzskatīja. Tad, protams, pienāca laiks, kad sirds bija pārāka. Bet tagad, kad jārīkojas, Kristīne paslēpjas krūmos un slēpjas no plašās pasaules. Tad redzēs vai šajās paslēpēs pasaule mani atradīs.
Let’s play this game!
20:38
Piespied sevi nemanāmi novērsties un pasmaidīt 