Piespied sevi nemanāmi novērsties un pasmaidīt

Pulksten trijos naktī

Tu sēdēji krēslā un šūpoji kājas,

Tu stāstīji man stāstu par to kā brauci uz Lionu.

Pulksten četros naktī

Tu sēdēji krēslā un šūpoji kājas,

Tu stāstīji man stāstu par to kā vedi ganīties govis.

Pulksten piecos no rīta

Tu sēdēji uz palodzes

Un klausījies manu stāstu par to kā būvēju pilis.

Pulksten sešos no rīta

Tu gulēji gultā ar sakrustotām kājām

Un stāstīji cik laimīgs Tu esi.

Pulksten septiņos no rīta

Istaba bija tukša,

Un Tu biji aizgājis.

Pulksten astoņos no rīta

Es sēdēju krēslā un nešūpoju kājas,

Es klausījos klusumā.

Pulksten deviņos no rīta

Pulkstenis patiesībā bija četri pēcpusdienā.

Pulksten desmitos no rīta

Es apgūlos gultā

Un sapratu, ka tas bija pēdējais stāsts.

 4:41